''Pasaule ir pārak brīnumaina, lai par to klusētu.'' /A. Grīvniece/

Tuesday 23 July 2013

Pilnmēness

Reti sanāk pabūt tikai ar sevi. Šonakt pilnmēness. Sēdēju dārzā un klausījos klusumā. Kaut kur tālumā negaiss.  Biedējoši, bet saklausīju kukaini, kas ielido blakus krūmā un sparīgi kustināja spērnus un kājas. Un zālē kaut kas čabinājās. Varu saderēt, ka tie bija lielie, melnie zirnekļi, kas rudeņos skraida pa vecajām mājām!
Tikai klusumā (gan jau, ka arī troksnī) var sadzirdēt domas, kuras ikdienas steigā nedzird.
Domāju par savu dzīvi Anglijā. Baznīcas pulkstenis nosita divpadsmit, bet pāri pilsētai pārlidoja lidmašīna. Vietējie piloti noteikti svin Viljama laimi. Gaidīju kādu triku vai krāsainus uzrakstus debesīs, bet nekā..
Te viss ir savādāk nekā mājās. Cilvēki uztur paviršus kontaktus, visa draudzība Facebookā. Diez vai patiesus draugus starp angļiem iegūšu, jo starp mums vienmēr būs plaisa. Es varu tikai mēģināt saprast viņus. Lai arī es te esmu kaut kādā citā realitātē vai ērā (Eiropā tā nedara!:D:D), man patīk viņu humors un visādas citādas dīvainās izdarības un jancīgie ēdieni, piemēram, Spotted dick.
Karaliskajā ģimenē ienācis mazulis, kas sacēlis ap sevi milzu troksni jau pirms dzimšanas. Kā gaidīts brīnums.
The King is born!


P.S. Bilde nav mana un nevarētu pat būt, jo baidos no zibens, Un nepatīk pērkona negaiss.



Monday 20 May 2013

Kā palaist bērnu brīvībā?

Šodien Klaudija un Rēzija ar klasi dodas uz Velsu. Uz 5 dienām. Kalnos.
Un viens no galvenajiem noteikumiem - bez telefoniem.
Bērni kalnos apgūs pirmās iemaņas alpīnismā, kanoe laivošanā, iepazīs alas, vakari pie nometnes ugunskuriem, spoku stāsti, nedarbi...
Man pašai liekas, ka savas atvases es palaidu ar vieglu sirdi. Sapriecājos par 5 ''brīvdienām''. Ne tā kā citas mammas, kas bombardēja skolotāju ar jautājumiem, bažām, izfantazētiem šausmu stāstiem.. Pie skolas dažas mammas krampjaini turēja savus dārgumus tik cieši, ka man jādomā - vai tik šis nebūs dažu labu 11gadnieku pirmais solis brīvībā? Iespējams, bez mammas modrās acs nav pat spēlējušies pagalmā.
Kaitināju savas: arī mēs ar telti dodamies uz Velsu, ierīkosim paši savu nometni, slapstīsimies, novērosim viņas, ne sevišķi uzkrītoši, no droša attāluma. Tagad man vairāk gribētos, lai tie nebūtu tikai tukši draudi.. Ar visām grūtībām viņas tiks galā, par to es esmu droša. Vakar pat abas ar riteņiem pa brikšņiem pieveica 43km (es diezvai spētu). Man tikai gribas būt drošai, ka ar viņām viss būs kārtībā!
Man šorīt tikai izlikās vai Rēzija patiešām teica: mammu, ar tevi viss būs kārtībā!

P.S. Piedāvāju abām ''pa kluso'' paņemt līdzi telefonus. Protams, atteicās. Nē, nē... Šitas nebūs izturības un spēka pārbaudījums bērniem, bet gan vecāku nervu sistēmai.

Friday 10 May 2013

Mēness kalendārs

Jau kādu pusgadu dzīvoju bez sava datora. Man tas ir tikpat kā dzīve bez pastāvīgas dzīves vietas. Visa mantība salikta kartona kastēs, mitinos pie paziņām, nekādus uzlabojumus dzīves vietā nevar veikt, jo tās nav manas mājas. Es, protams, runāju tikai līdzībās.
Sen neko neesmu rakstījusi, iedvesma nāk un aiziet. Manas fotogrāfijas glabājas flešos. Tāda sajūta, ka nekas nenotiek.
Šodien pēc Mēness kalendāra sākas jauns posms. Mēness pirmo dienu nogulēju, tā ilga vien pāris stundas. Uzskatīšu, ka arī Mēness otrajā dienā var sākt jaunu dzīvi, ar jauniem plāniem. Tikai pirms dažām minūtēm sapratu, ka savu ''dienasgrāmatu'' varu rakstīt arī šeit. Kaut nu rakstīšanas iemaņas nebūtu zudušas un latviešu valodas gramatika pilnīgi aizmirsusies.

Kaut kā jocīgi rakstīt kaut kur, bez lasītaja.