Pilnmēness

Reti sanāk pabūt tikai ar sevi. Šonakt pilnmēness. Sēdēju dārzā un klausījos klusumā. Kaut kur tālumā negaiss.  Biedējoši, bet saklausīju kukaini, kas ielido blakus krūmā un sparīgi kustināja spērnus un kājas. Un zālē kaut kas čabinājās. Varu saderēt, ka tie bija lielie, melnie zirnekļi, kas rudeņos skraida pa vecajām mājām!
Tikai klusumā (gan jau, ka arī troksnī) var sadzirdēt domas, kuras ikdienas steigā nedzird.
Domāju par savu dzīvi Anglijā. Baznīcas pulkstenis nosita divpadsmit, bet pāri pilsētai pārlidoja lidmašīna. Vietējie piloti noteikti svin Viljama laimi. Gaidīju kādu triku vai krāsainus uzrakstus debesīs, bet nekā..
Te viss ir savādāk nekā mājās. Cilvēki uztur paviršus kontaktus, visa draudzība Facebookā. Diez vai patiesus draugus starp angļiem iegūšu, jo starp mums vienmēr būs plaisa. Es varu tikai mēģināt saprast viņus. Lai arī es te esmu kaut kādā citā realitātē vai ērā (Eiropā tā nedara!:D:D), man patīk viņu humors un visādas citādas dīvainās izdarības un jancīgie ēdieni, piemēram, Spotted dick.
Karaliskajā ģimenē ienācis mazulis, kas sacēlis ap sevi milzu troksni jau pirms dzimšanas. Kā gaidīts brīnums.
The King is born!

P.S. Bilde nav mana un nevarētu pat būt, jo baidos no zibens, Un nepatīk pērkona negaiss.