Būt mierā. Ar sevi.

Ja Dievs ir piešķīris cilvēkam ne vien dvēseli, bet arī fizisku ķermeni, vai tad varam šaubīties, ka tā ir bijusi daļa no viņa gudrā, visaptverošā plāna? Mums ir fiziskais ķermenis un gars, kas iemājo miesā; tas, kā izveidosim attiecības starp šiem abiem, atkarīgs no mūsu izvēles. Mēs varam padarīt mūsu miesu par templi, kurā mājot garam, vai arī varam pārvēst to cietumā, kas garu ierobežo un sasaista. Ideāls ir harmonija, līdzsvars starp garīgo un fizisko. Pārliecīgs uzsvars tikai uz vienu vai otru ved tiešā ceļā uz nelaimi. /Vija Vētra/

Vijas Vētras vārdi skan tik patiesi, skaisti un pavisam vienkārši. Bet kā ir mums, parastajām sievietēm? Mēs bieži balansējam uz naža asmens. Kur ir tā smalkā robeža starp tievumu un resnumu, ēšanu un pārēšanos, būt vai nebūt harmonijā ar savu ''zemes dzīves apvalciņu'' jeb ķermeni?

Bērnībā man bija kauns staigāt krekliņos ar īsām piedurknēm, īsos vasaras bruncīšos. Es sev likos pārāk kaulaina, tieva, pat izkāmējusi. Un tad otrā galējība. Atceros kādu pēcpusdienu vannas istabā pie spoguļa. Tobrīd biju 22 gadus veca, jaunizceptā dvīņu mamma. Pati sev likos nopelniem bagātā māte - varone ar milzīgu dzīves pieredzi, māte - varone, kura visu zin un prot visu. Jutos veca kā pasaule. Skatījos spogulī un prātoju - tagad mana dzīve iet norietā, tuvojas rudens, visi labākie gadi aiz muguras... Drīz vecums klāt... Pētīju sevi no visiem rakursiem, ievilku vēderu, iztaisnoju muguru. Prātoju par fotosesiju. Kailfoto. Melnbalto. No sāna, iespējams, no labā. Būs ko mazbērniem parādīt. (Patiesībā es nezinu nevienu, kura rāda savus kailfoto mazbērniem.) Nē, fotosesija jāatliek uz vismaz pāris mēnešiem. Esmu resna! Kādi gurni, vēders...un kājas...! Tagad skatos tā laika fotogrāfijas un smejos pati par sevi, par savām iedomām. Tobrīd svēru tieši 15 kg mazāk kā šā gada 1. janvārī.
Bieži vien vaina ir tikai galvā. Lieki piebilst, ka tā arī neviens profesionāls kailfoto nav tapis.

Bet kā iemācīties mīlēt sevi, savu ķermeni? Kā iemācīties pieņemt savus trūkumus? Kāpēc mēs, sievietes, esam tik sarežģītas pat pašām sev?

Pavisam svaigs foto. Dienā, kad tikai plānoju sākt Dikāna dzīvesveidu.

Atkarība. Kalni. Extreme.

Viens no maniem vaļaspriekiem kalni jeb rāpšanās kalnos, haikings. Pēc piedzīvojumiem Crib Goch, Snowdonia, teicu: NEKAD VAIRS! Nupat noskatījos video
un... gribu atpakaļ! Kaut vai, lai pārliecinātos, ka grūtie posmi bija
patiešām tik grūti. Un vēl gribu atgriezties, lai nofotografētos.
Vienmēr fotografējos pie/uz/aiz ''augstākā punkta stabiņiem'', tikai ne
tajā reizē. Toreiz uzlikām uz tā kameru un lēkājām pa mākoņiem. 

P.S. Uzrunā komentārs pie video:..and always respect the mountain.

Tievēšanas trakums, godži ogas, ķīnieši un kaķi

Kādu dienu kopā ar Klaudiju staigājām pa pilsētu. Gājām garām ķīniešu medicīnas centram. Agrāk tam nebiju pievērsusi uzmanību, bet šoreiz mūsu uzmanību piesaistīja jauns puisis, kas pētīja skatloga izkārtni. Spriedām, nez ko šim tur vajag? Atcerējos par kaut kur apspriestajām godži ogām un griezāmies vien atpakaļ. Pienācis laiks pēc palīdzības vērsties pie ķīniešiem.
Par godži ogām (goji berries) biju tikai dzirdējusi. Godži krūmi aug Tibetas, Mongolijas un Ķīnas kalnu rajonos.  Izrādās, ka godži ogu lietotāji mirst jauni, jo tās spēj apturēt novecošanos, uzlabo vielmaiņu, palīdz kontrolēt svaru, stabilizē asinsspiedienu, uzlabo garastāvokli utt. Ogās ir 500 reizes vairāk C vitamīna kā apelsīnos,15 reizes vairāk dzelzs nekā spinātos, lielāks daudzums antioksidantu nekā jebkurā citā no zināmajiem produktiem vai augiem. Sarunā iesaistījās pirms brīža redzētais puisis un viņa mamma. Viņu ģimenē kaltētas godži ogas grauž vakaros pie TV. Dienas ieteicamā deva: 15-45 g.

Ogas pēc izskata atgādina kaltētas dzērvenes vai rozīnes. Pēc garšas? Saka, ka kaut kas starp rozīnēm, kaltētām dzērvenēm un žāvētiem ķiršiem. Nu, nezinu. Man ogas šķiet saldi rūgtas un es nevaru tāpat vien tās grauzt pie TV. Nācās improvizēt.  Es tās iecepu auzu kliju galetē, kas manā gadījumā izskata ziņā vairāk atgādināja plāceni.

Auzu kliju - godži ogu galete 2gb
1 ola
4 ĒK auzu klijas (2 dienu norma)
2 ĒK biezpiens
sauja godži ogu
garšvielas pēc gaumes
Cepu cepeškrāsnī aptuveni 10 min.

Foto redzamā galete tapa ar otro piegājienu. Pirmā galete bez uzraudzības tika atstāta uz virtuves galda atdzesēties. Mirkli vēlāk tā bija uz grīdas, pamatīgi apgrauzta un ar izlasītām ogām. Sasodītais kaķis! Daži cilvēki mācās no kļūdām, citi ne. Arī šī galete tika atstāta nepieskatīta. Mirkli vēlāk šai galetei tika brutāli nolaizīta Philadelphia siera kārta. Philadelphia Light, protams.

Un visbeidzot pats vaininieks - Captain Jack jeb Rijīgais Melnis.

Dikāns un Kruīza fāze

16 dienas "uz diētas". Izsalkumu neesmu jutusi ne mirkli. Kruīza fāzē pastaigas paildzinās uz 30 min., auzu klijas 2 ĒK dienā. Atļautajiem produktiem pievienojas dārzeņi. Aizliegti kartupeļi, kukurūza, pākšaugi. Burkāni un bietes - ja ļoti, ļoti gribas. Kruīza fāzē svars sāk lēkāt.
Brīžiem viss noriebies jeb konkrēti zajebal. Ir viegli brīvdienās, bet ne darba dienās.. Te apkārt pārāk daudz kārdinajumu, te pusdienas aizmirsušās mājās.. Un sāk apnikt vienveidība.. gaļa, vājpiena biezpiens, beztauku jogurti, olas... Uz vistām es pat vairs nespēju paskatīties. Gribu saldumus! Gribu īstu cukuru! Joprojām dzeru kafiju bez cukura aizvietotājiem (saldinātāja garša šķebina).
Brīžiem staigāju pa māju ar domu kaut ko apēst. Bet ko? Nekā no atļautajiem produktiem īsti negribas. Šķiet, ka pa šīm dienām garšas kārpiņas sajukušas prātā. Pagaršoju no Latvijas atsūtīto desu - nu tā šķiet pārāk sāļa, krabju nūjiņas liekas saldas. Par krabju nūjiņām vispār atsevišķs stāsts. Tuvākajā apkārtnē nopērkamas tikai lētās krabju nūjiņas, kuru sastāvā ir viss kas, bet ne krabji. Sastāvā nedaudz zivis, olas, kvieši un kaut kāds E (biezinātājs).
Izmēģinaju Kruīza fāzi 1:1 olbaltuma un olbaltuma-dārzeņu dienas. Man neder. Cik gramus olbaltumdienā nometu, tik pēc darzeņu - olbaltumdienas atgūstu. Mēģināt 2:1, 3:1?

Kaķi mani iedvesmoja pagatavot zivju soļanku. Ģimene ar zivīm uz Jūs, kaķiem garšoja. Es teiktu - ēdama.

Sastāvdaļas

• Zivju buljonam:
• 600g zivju izlases zupai (galva, asakas, aste)-lasis
• 2 sīpoli
• 1 burkāns
• 2,5-3L ūdens
• 2 lauru lapas
•  pipari
• Soļankai:
• 400g filejas (lasis) - vai tik cik ir
• 2 sīpoli
• 3 sālīti/marinēti gurķi
• kaut kādi jūras mošķi, piemēram, krabji, garneles, astoņkāji
• paprika
• 3 ēdamkarotes tomātu pastas (man nebija, iztiku ar kečupu)
• burkāns
• eksotiskas garšvielas
• sāls 
• dilles, pētersīļi, citrons 

Domāju, ka nav nevienam jāstāsta  kā vārīt zupu. Galvenais, no gatavā buljona izķeksēt zivju galvas, asakas, veselos burkānus un sīpolus. Un nepārvārīt lasi kā es to izdarīju. Lasi zupā likt pēdējo. Zupā liku saldētus jūras mošķus, dažiem nezināju latviskos nosaukumus un tie man sagādāja nepatīkamu pārsteigumu - karstajā zupā tiem atvērās/izlīda gari taustekņi. Un tas bija pretīgi. Kaķiem tie pat patika. Patiesībā, kaķiem ļoti garšoja zupa. Abi pēc kārtas dežūrēja pie katla un zupas bļodām.

* Bildē Sers Athos jeb Pelēcis cīņā par garneli.

Uzbrukuma fāze. Cīņa ar taukiem.

Pjēra Dikāna dzīvesveida (jā tas ir dzīvesveids) piekritēji zin, ka uzbrukuma fāze ilgst 2-10 dienas. Katram individuāli. Uzbrukuma fāzes ilgumu var noskaidrot (aprēķināt) internetā (ducandiet.com), grāmatā vai pēc sajūtām ''ieklausoties savā ķermenī''.
Otrās dienas rīts. Priecīgs satraukums pirms svēršanās. Jutos viegla kā pūciņa. Bet svari rādīja kaut ko citu.. +100g!!! Kā?! Kāpēc?! Uz mirkli galvā ienāca doma - ehh..nav vērts.. Bet turpināju.
Vislielākās problēmas sagādāja ūdens un kustības. Man nekad nav garšojis ūdens. Un tie, kas mani ļoti labi zin, ir pārliecināti, ka varu izdzīvot tikai no baltas kafijas. Sāku dzert gāzēto minerālūdeni. Uz darbu ņemu līdz 2 pudeles, kuras nolieku labi pamanāmā vietā kā atgādinājumu: DZER! Diemžēl esmu no tiem cilvēkiem, kas gandrīz nekad nav izslāpuši.
Dikāns uzsver, ka ik dienu nepieciešama vismaz 20 minūšu pastaiga. Tikai. Tā nav svīšana sporta zālē 3 reizes nedēļā. Bet arī ar tām pašām 20 minūtēm grēkoju. Vieglāk uz darbu ar mašīnu aizbraukt nekā iet kājām ar lielo minerāli vienā rokā, bet kārbiņas ar proteīnbagātām pusdienām garajai darbadienai otrā rokā. Situāciju glābj tikai tas, ka darbā ļoti daudz staigāju no vienas telpas uz otru. Liftus neizmantoju. Trešajā stavā uzskrienu ātrāk nekā apaļīgs anglis liftā.
Zinu, ka iesaka ēst vārītas olas. Šo noteikumu es bieži pārkāpju. Man labāk tomēr ceptas. Un ir daudz vieglāk diētu ievērot kopā ar otru pusīti. Diezgan sarežģīti gatavot vakariņas "maģiskajā trīsstūrī" - mana diēta, bērnu kaprīzes un otrās puses vēlmes. Un ja vēl gatavošana nav viena no manām kaislībām...? Diezgan kaitinoši atnākt mājās no darba vēlā vakarā ar domu par olām vakariņās, bet olu vairs nav. Kāds gatavojis omleti no 6 olām. Pirmās Atkinsa diētas laikā īpaši nīgrā noskaņojuma dienā nopirku pati savas olas. Un uzliku brīdinājumu.

Vai brīdinājums pašai sev. Piemēram, mana meita nolēma pati par savu naudu mani iepriecināt ar sēņu picu. Apsolīju apēst pēc diētas. Divas nedēļas pica nostāvēja saldētavā neskarta. Pēc diētas visi kopīgi nosvinējām ar sēņu picas gabalu.

Vakar aizmirsu nosvērties.  Nu jau ar interesi sveros no rītiem. Kaut kur lasīju, ka neiesaka svērties katru dienu, bet tikai reizi nedēļā. Jāsveras trešdienā. Trešdienās esot visstabilākais svars. Līdz trešdienai ķermenis atgājis no negulētās nedēļas nogales, no kaloriju bagātām ģimenes pusdienām svētdienā. Esmu zaudējusi 1,5 kg.
Vēlu vakarā radās doma aizstaigāt līdz lielveikalam Lidl, kur iebraucējam no Austrumeiropas pieejama daudz saprotamāka pārtikas izvēle. Staigāju kopā ar vienu no dvīnēm. Bez 5 minūtēm pusaudzis. Daudz izrunājām. Daudz vairāk nekā vienā vakarā pie televizora.
Veikalā iegāju ar domu, ka pirksim beztauku jogurtus, augļus meitām. Bet veikalā kāpostgalvas sagrozīja manu galvu. Ar rītdienu jāsāk otrā - Kruīza fāze. Man ļoti, ļoti gribējās iepriecināt bērnus un nu jau arī sevi ar Grošas kāpostu sautējumu.* Klaudija mani iedrošināja: "Ņem, gan jau kopā panesīsim". Gājām meklēt iepirkumu grozu. Kāposti, puķkāposti, burkāni (ja ļoti gribas, tad var) un kaut kāds dārzenis, par kura latvisko nosaukumu šaubos, bet veikalā atcerējos, ka esmu redzējusi to dārzeni atļauto dārzeņu sarakstā angļu valodā. Man tas ir piedodami, ja nezinu. Līdz šim manā ēdamo dārzeņu sarakstā bija tikai kartupeļi. Bet tagad es gaidu proteīna-dārzeņu dienas. Nevaru izlemt: katru otro dienu dārzeņi vai 5:5 vai vēl kāda cita kombinācija.
Veikalā pamanījām, ka tikai slaidie cilvēki pēta etiķetes, groziņos vai ratiņos tikai veselīga partika. Mums bija interesanta diskusija par veselīgu dzīvesveidu.

Ir labi, ka kāds Tevi diētas laikā atbalsta, iedrošina. Paldies manai ģimenei par izturību. Es nevaru nevienu piespiest veselīgi dzīvot, pa kluso nepirkt šokolādi un pārsaldinātās limonādes, bet es ar savu piemēru varu aicināt sekot. Lūdzu neēdiet cukuru karotēm! Pāris karotes cukura pie tējas, ikdienas saldumi, maizē ir cukurs un pat pienā.

*Grošas kāpostu sautējums.
Groša ir manas vecmāmiņas māsa. Vasarā, kad ciemojāmies Latvijā, manas meitas bieži apciemoja Grošu. Un Groša tik ļoti priecājās, ka pie viņas bērniem viss garšo. Prombraucot Groša man iedeva kāpostu sautējuma recepti. Sautējumu gatavo no visa, kas ir mājās. Groša gatavojot klāt liek miltus, lai tumīgāk.. Un pasniedz ar skābu krējumu.
Kāposti
Kartupeļi(pārējiem kartupeļus vārīšu atsevišķi)
Zirņi, pupas (ja ir mājās)
Ziedkāposti (man ikdienā tādu nav)
Burkāni uc. kas ir mājās
Sīpols
Garšvielas pēc vēlēšanās (sākot no lauru lapām, sāli un beidzot ar ingvera sakni)
Maltās gaļas frikadeles
Nez, skābo krējumu ar grieķu jogurtu var aizstāt?

**Foto no mana personiskā arhīva. Ar pāris gadus senu vēsturi.:)

Pretī pavasarim kopā ar Pjēru Dikānu

Straujiem soļiem tuvojas pavasaris, bet es ar šausmām secinu, ka nu patiešām vairs nav ko vilkt mugurā! Viss skapja saturs sarāvies. Pa ziemu uzēsti 5 lieki kg. Vienīgais risinājums - diēta. Bet kura būs tā īstā šoreiz?

Uz diētām esmu ''sēdējusi'' pāris reizes un ar dažādiem panākumiem. Piemēram, kaloriju skaitīšana man nav pieņemama. Pārāk sarežģīti un piņķerīgi. Minesotas sīpolzupas diēta beidzās pat nesākusies. Uzvārīju milzīgu katlu visai nedēļai, pagaršoju to un atmetu diētai ar roku. Ģimene zupu izēda un prasīja vēl. Atslodzes dienas pēc mēness fāzēm beidzas ar pirmo kafijas pauzi darbā, kurai seko kūciņas, cepumiņi.. Un badošanās nav priekš manis. Līdz šim mana favorītā bija Atkinsa diēta. Ideāla diēta cilvēkam, kas var pārtikt tikai no gaļas. Trīs reizes esmu mēģinājusi un veiksmīgi. Bet 2 nedēļas vēlāk es esmu tik lepna un sapriecājusies par paveikto, ka nosvinu ar siera kūku, kurai seko nākamā siera kūka... Tātad mana problēma ir motivācijas trūkums vai neprasme ideālo svaru noturēt.

Nesen mēģinot iestīvēties šaurajos džinsos, atcerējos internetā lasītos brīnumstāstus par Dikāna diētu. Un tad tikšanās ar reālu, starojošu tievētāju. Kā zīme no Augšas.

Gatavošanās diētai. Nolēmu, ka diētas laikā rakstīšu dienasgrāmatu, lai lieku reizi parakātos sevī, iespejams, atklātu kaut ko jaunu, strukturētu savas domas. Uzrakstot es paziņoju kosmosam: Es sāku diētu, lūdzu iztiksim bez kārdinājumiem.
Ideāli būtu sākt ar grāmatas izlasīšanu (jā, jā..ir pat grāmata), bet es mēģināšu iztikt ar internetu, draudzenes padomiem. Izrādās, ka diēta sastāv no 4 fāzēm (izskatās aizraujoši) un ar 3 pavisam vienkāršiem noteikumiem atlikušajiem mūža gadiem: 1) Auzu klijas (es pat nezināju, ka tādas eksistē) 2) Kustības 3) Proteīnu ceturtdienas. Elementāri, Vatson!
Ieplānoju dienu, kurā sākt. Morāli nobriedu lielajai dienai. Izvēlējos pilnmēness dienu. Kāpēc? Tāpat vien. Tikpat labi tā varēja būt parasta pirmdiena vai mēneša pirmais datums. Tad dukandiet.com aprēķināju, ka man patiešām jānomet 5 kg (patiesībā gribētos vairāk nomest). Tad kārtīgi izpētīju veikalu plauktus. Atradu auzu klijas, izpētīju beztauku jogurtus, interesanti, ka maltajā gaļā ir kaut kas vairāk nekā gaļa (tauta runā, ka tualetes papīrs), iegādājos pienu kas ir nedabīgi blāvs, toties beztauku. Un sāku lietot vitamīnus. Un pēdējās dienas vakarā izēdu (tiešā vārda nozīmē) visu ledusskapi. Kad vēl es tikšu klāt kūkām, treknam cūkgaļas cepetim, salda kafija ar trekno 4% pienu... Bet tā nedrīkst!


Lielā diena. Turpmākās 2-10 dienās ēdienkarte sastāv vien no atļautajiem produktiem. Šajā fāzē drīkst ēst tikai proteīnus jeb olbaltumvielas. Šo uzturvielu galvenie avoti ir gaļa, zivis, olas, piena produkti. Dikāna diētā var ēst neierobežoti daudz liesas gaļas, liesas kūpinātas gaļas (cūkgaļa, jērs, pīles un zosis nav liesas), zivis, visus jūras produktus bez izņēmuma un nesatraucoties par to taukiem, jo tie ir veselīgi sirdij. Tāpat olas, vājpiena produktus, bet vislabāk beztauku grieķu jogurtus. Visās diētas fāzēs jādzer daudz ūdens, lai liekās vielas labāk iztīrītos no organisma. Organisma attīrīšanai arī jāēd 1.5 ēd.k. auzu kliju dienā.
Rītu sāku ar svinīgu nosvēršanos un cerību nekad vairs to divciparu skaitli uz svariem neredzēt. Brokastīs ceptas olas. Nekas neparasts. Pirmās grūtības ar olu novārīšanu līdzņemšanai uz darbu. Noskurinājos no domas par olām, kuras ēdīšu pusdienlaikā kamēr kolēģi mielosies ar eļļā vārītiem kartupeļiem, treknu cepeti un rabarberu drumstalkūku ar olu krēmu saldajā.
Jogurts ar iemaisītām auzu klijam otrajās brokastīs. Auzu klijas mani biedēja visvairāk. Bet patiesībā bija pat ēdami. Un kafija ar zili balto pienu bez cukura. Pretīgi. Pusdienās kaut kāda zivs eļļā un vārītās olas. Tikai ēdot internetā izlasīju, ka zivs eļļā nav labakā izvēle. Vajadzēja izvēleties jebkādu zivi savā sulā. Vakariņās atkal ceptas olas.
Pirmā diena galā. Kas bija visgrūtākais? Tas brīdis, kad pretī nāk pavārs ar platu smaidu: "Es pataupīju priekš Tevis kūkas gabaliņu".

P.S Foto no personiskā arhīva.