Piektdiena, 13

Brīvdiena. Nekādu plānu, ja neskaita - kartīgu izgulēšanos.
Pamodos vēlu ar slikta sapņa pēcgaršu. Sapni neatceros. Tikai doma, ka es nezinu ko iesākt ar milzīgu naudas summu. Dīvaini.
Visa diena tikai man! Un kaķiem. Pusaudzes pēc skolas iet pie draudzenes uz "pidžamu balli". Dienu ''tikai sev" sāku ar nagu lakošanu.
Pēc Mēness kalendāra atslodzes diena. Jauki. Tieši pus diena nogulēta, pārējo dienas daļu veltu ļoti vēlām brokastīm, virtuves tīrīšanai, veļas mazgāšanai, vakariņu gatavošanai.
Svari rāda, ka esmu sasniegusi Dikāna ieteikto svaru. Ko tālāk? Nomest vēl pāris kg, lai sasniegtu savu sapņu figūru? Man šķiet, ka tāda cipara nav, kuru sasniedzot var teikt - nu, tagad patiešām esmu laimīga! Svars jānostiprina. Arī figūra. Ko darīt ar muskuļiem, kuru nav? Jāsāk domāt par trenežieru zāles apmeklēšanu.. Tikai ne to!!! Vai no šķūnīša jāizvelk putekļiem klātais velosipēds.. Pavasarīgi rōzā.
Cik ilgi turpināt kruīza fāzi? Līdz vēlamais svars sasniegts? Vai nedēļa par katru lieko kg? Es turpinu vēl vienu nedēļu, lai ir 5 nedēļas.

Vistas kotletes
Dažreiz man uznāk vēlme vistu pagatavot savādāk. Ceptu pannā. Eļļā. Tiem, kuriem ir panna grillēšanai - ideāli! Man nav.

Tātad, vistas kotletēm sīki sagriezu 3 vistas filejas. Pievienoju 1 olu, zaļumus, linsēklas un kariju, lai interesantāk.

Pieķerts nozieguma vietā!
Kotletes bija IDEĀLAS. Vīrietis apgalvoja, ka labākās kotletes, kas ēstas. Taisnību sakot, viņu cienāju ar kotletēm bez karija.
Kā zināt, ka vista jums sanākusi perfekta? Uzcienājiet jamaikieti. Visiem jamaikiešiem kā vienam aizmiglojas acu skats, izplešas nāsis, ja kaut kur tuvumā saož vistu. Chicken?! Vai es saožu cāli? Nesen darbā  ar vistas kotleti pacienāju kolēģi. Jamaikieti. Viņa nebeidza slavēt.
Pēc vakariņām 20 min pastaiga? Pārāk vēls, nogurums no brīvdienas. 40 vēderpresītes paņēma laiku un spēku. Nesaprotu kā pirms 5 gadiem varēju 100? Kaķis nepārtraukti mēģināja uzlekt virsū, ielēkt matos, otrs glaudījās gar kājām.
Vienreiz pa 100 gadiem (pārspīlēju, protams) izdzēru Diet Coke. To Dikāns atļauj. Atvēru bundžiņu un izdzirdēju cerību vīrieša balsī: "Tas ir aliņš?" Nē, es alu nedzeru.
Lūk, tāda bija mana "melnā piektdiena".

Izskatās, ka maniem kaķiem katra diena ir kā Piektdiena, 13.

Diānas sindroms un dzeršanas paradumi

Starptautiskās Sieviešu dienas pārdomas sākšu ar domu, ka blogā vajadzētu ieviest jaunu sadaļu - sadzīves ainiņas jeb dīvainības Lielbritanijā. Te parāk bieži man uznāk vēlme sist pieri pret sienu.
Praktiski visa mana dzīve paiet darbā, tāpēc ļoti jāpiedomā pie tā ko gatavot līdzņemšanai un vai ar līdzpaņemto pietiks 12h darba dienai. Kolēģus bieži vien redzu vairāk kā savu  ģimeni. Un iet mums visādi - strīdamies, draudzējamies, vērpjam intrigas. Ja kādam izdodas mani pāris minūšu laikā izvest no pacietības, tad tā ir medmāsa Diāna. Ja man kāds no kolēģiem tiešām nepatīk, tad tā ir Diāna. Diānai mūždien līdzi visvisādas kārbiņas ar mājās gatavotiem ēdieniem, viņa nekad neēd bezmaksas pusdienas, nešņakarējas gar cepumtraukiem. Kolēģi baumoja, ka viņa jau gadiem ievēro kaut kādu mistisku diētu. Kolēģi man bieži lūdz: parādi kā Diāna kādu pieķer ar telefonu! Parādi kā viņa runā ar lielo Bosu! Parādi kā Diāna atver ledusskapi un izņem pusdienas! Jā, man tiešām izdodas atdarināt Diānas kustības, balsi, akcentu un pat to kā viņa iezveļas krēslā ar savām pusdienu kārbām. Bija smieklīgi līdz mūsu handymans (vīrs, kas visu salabo, ieskrūvē spuldzes) mani vēroja pie ledusskapja un paziņoja: "Tu tagad esi pārvērtusies par Diānu!" Sāku slepeni vērot Diānas ēšanas paradumus, ciešāk ieskatīties viņas pusdienās. Arī viņa ir uz Dikāna diētas!

Un te mana Dikāna diētas piramīda vienai darba dienai. Diānas stilā. Olbaltumu/dārzeņu diena. Piramīdas apakšā tomātu, gurķu salāti ar grieķu jogurtu. Lasis. Folijā ietīta auzu kliju - godži ogu galete. Uz galetes smērējamais mīkstais siers glabajas darbinieku ledusskapī. Tomāti - galetes izdekorēšanai. Un piramīdas virsotnē - fat free grieķu jogurts ar citronu garšu.

Kā jau iepriekš minēju - gandrīz nekad nejūtu slāpes, tāpēc darbā labi redzamā vietā nolieku ūdens pudeli. Tuvojas peldkostīmu sezona un vēl pāris kolēģi sākuši sekot manam piemēram un izmēģina jaunas diētas, uzturā lieto vairāk šķidrumu. Vakar vakarā kartīgi izpetīju ko un kā kurš dzer. Iezīmējās nacionalās īpatnības. Mēs, no bijušajām padomju teritorijām, spiežam uz ūdeni vai minerālūdeni, filipīnietēm patīk krāna ūdens. Jamaikietes uz darbu nāk ar termosiem - zāļu tējas vai dārzeņu/augļu sulas.Un tad angļi. Vakar vien saskaitīju 3 lielās Lucozade (nenormāli salds enerģijas dzēriens) pudeles, 1 bundža Red Bull, pudele ar nenosakāmas izcelsmes enerģijas dzērienu, kam paaugstināts taurīna līmenis, pāris pudeles ar saldu limonādi, darbinieku ledusskapī 2L Coca-cola un 6 bundžas Pepsi. Un pats labākais pašā vakara, kad glāzē ielēju savu gāzēto ūdeni. Kolēģis (anglis) sāka interesēties ko dzeru. Saku - ūdens. Viņš - nē, ūdens neburbuļo. Sākām pētīt pudeli kopā. Nosaukumā vārds ''Glen'''. Saku, ka tas skotu valodā nozīmē kalns, tātad tas ir avota ūdens, tikai karbonizēts, Viņš nekad par tādu neko nebija dzirdējis. Ielēju ūdens glāzi arī viņam. Esot labs. Jā, arī nekad iepriekš nebija dzēris minerālūdeni. Angļi vispār nedzer neko, kas nav pārsaldināts.

Dārgās dāmas, sveiciens Starptautiskaja sieviešu dienā! Sveicieni arī tām, kuras apgalvo, ka nesvin šos svētkus un puķes viņām nav nemaz vajadzīgas. Bet esiet lēdijas pat, kad maucat šņabi no kakliņa.

Mēnesis kopā ar Pjēru Dikānu

Šodien īpaša diena - jau mēnesis kopš "sēžu uz Dikāna diētas". Kā ir? Labi! Kolēģe no Polijas: "Tev izdodas, jo Tev stingrs raksturs... Es tā nevarētu..." Man jau gan liekas, ka tieši šajā diētā nav vajadzīgs dzelžains raksturs.
Psihologi saka, ka nepieciešama vien 21 diena, lai mainītu paradumus, lauztu vecos.. Mēneša laikā esmu mainījusi daudzus paradumus. Piemēram, esmu sākusi agrāk celties no rītiem, lai paspētu pagatavot un paēst brokastis. Pirms tam brokastis neēdu. Tagad cenšos ēst 5 reizes dienā. Pirms tam ēdu labi ja divas reizes. Esmu sākusi vairāk pastaigāties pa pilsētu. Sāku dzert ūdeni. Un ne reizi mana roka nav pastiepusies pēc cukurtrauka. Joprojām esmu otrajā jeb Kruīza fāzē.

Jautājums, kas interesē visus visvairāk - cik? Diētu sāku ar 5 liekajiem kg pēc Dikāna standartiem. Esmu zaudējusi 3 liekos kilogramus. Jūtu, ka darba uniforma kļuvusi krietni vaļīgāka. Katru trešdienu Zumbas treniņos satiekos ar bijušo kolēģi. Viņa neko nezina par manu jauno dzīvesveidu, bet ir pamanījusi, ka man seja izskatās šaurāka. Dažas dienas atpakaļ mugurā  vilku veco mēteli. Meitas sāka smieties: ''Tagad tu izskaties pēc bezpajumtnieces!" Kāpēc?! "Tev tas mētelis tagad ir pāris izmērus par lielu!" Dikāna diēta ir bīstama garderobei. Un to uzskātami pierāda grafiks. Ir gājis kā pa kalniem un pa lejām. Taisnību sakot - Jauno gadu sāku ar apņemšanos zaudēt kilogramus. Pavisam vienkārši zaudēju pirmos 2, bet 5 palika. Kā? Elementāri. Beidzu darbā rīt kūkas un cepumus. Once it touches your lips goes to your hips!* Tas ir par mani! 1. janvara rītā es nospraudu savu mērķi un.. mēģināju. Telefons rāda, ka kaut kad maijā mērķis būs sasniegts. Zaļā svītra bija manas iedomas un cerības par tievēšanas ātrumu, bet sarkanā svītra - realitāte. 

Iet visādi. Sapratām, ka nevaram vakariņu ēdienkarti pieskaņot viens otram, vēlmes nesakrīt. Piemēram, ģimenei zivis riebjas. Sākām gatavot katrs sev. Par laimi, Klaudija un Rēzija jau lielas, pašas var izlemt ko gatavot, arī iegādāties produktus. Brīžiem mums ar kaķiem iet kā pa Mārtiņa Rītiņa virtuvi. ...ja jums mājās nav nekā ēdama, atveriet ledusskapi, paņemiet lasi un pagatavojiet.. Kas var būt elementārāks par lasi! Ātri, garšīgi un to praktiski nevar sa***st. Dārgi? Man vienai un nedaudz Melnim un Pelēcim? Veselīgi dzīvot vispār ir dārgi. Protams, čīzburgers McDonaldā ir lētāks...

Tātad, ja mājas nav nekā ēdama, tad ņemam no ledusskapja laukā atdzesētu lasi, nogriežam pa gabaliņam Seram Athosam un Kapteinim Džekam. Apbārstam lasi ar garšvielām, zaļumiem (ja ir) un apklājam ar citrona šķēlītēm. Un cepeškrāsnī iekšā uz 30 min pirms tam pārliecinoties vai abi kaķi nav palikuši krāsnī. 30-35 minūtes vēlāk: voilá jeb skaties, te tas ir!

Tālākais jau ir tīri pēc vēlmes un apstakļiem kā un ar ko ēst. Es dalījos ar kaķiem. Sākumā zaļumus plānoju izmantot tikai dekorācijai, jo visi zin, ka es neēdu nekādas salātlapas vai rukolu un citu zāli, bet šī meneša laikā iemācījos. Zinu, ar kečupu un majonēzi var apēst arī paklāju, bet atradu figūrai mazāk kaitīgas mērces un piedevas. Labu apetīti!

Domāju, ka arī Jūs piekritīsiet, ka labi paēdis kaķis ir laimīgs kaķis.:)

*Kas pieskāries lūpām, tas nosēžas uz taviem gurniem!

Pilnmēness pankūkas

Pētījumi liecina, ka pilnmēness laikā pieaug apetīte. Saka, ka pilnmēness iedarbojas uz cilvēku prātiem, tievēt sākušiem ķermeņiem. Piemēram, man pilnmēness laikā ļoti gribas saldumus, esmu gatava pārkāpt jebkādus ierobežojumus vai noteikumus.
Mūsu ģimenē katram ir kāds virtuves talants. Vienam sanāk perfektas karbonādes, otram - zupas, trešajam - burkānu salāti.
Vakar vakarā parnācu mājas no darba. Visa māja smaržoja pēc Rēzijas ceptajām pankūkām. Viņas pankūkas ir nepārspējamas. Bieži viņai tās kāds lūdz cept, dažreiz pat nākas samaksāt... Un vakar vakarā notika tas.. Es gribēju pankūkas tūlīt un tagad! Par laimi, gardēdes visas pankūkas jau bija noēdušas. Savādāk... Sekas būtu neprognozējamas..
Rēzija piedāvajās uzcept pankūkas arī man, no atļautajiem produktiem. Ja vien man būtu pankūku recepte.. Sakām meklēt internetā. Neko neatradām un sākās improvizācija. Ar ko aizvietot miltus? Atradu vēl neskartu glutēna paciņu. Vai var sākt lietot glutēnu jau 2. fāzē? Tā arī informāciju nekur steigā neatradu, nolēmu riskēt.
Tātad:

Pankūku mīkla 2 plānajām pankūkām
1 ola
Beztauku piens
(man šķiet, ka piebērām arī piena pulveri)
Pāris ĒK glutēns (lipeklis)
Vaniļas esence
Saldinātājs

Pankūkas bija DIEVĪGAS!

Šorīt ar drebošu sirdi kāpu uz svariem. Klāt tikai 100 grami. Tas normāli.
Šorīt Jana atsūtīja Dikāna diētai draudzīgu recepti. 2 pankūkām, kuras var ēst ar sugar free sīrupu vai sugar free ievarījumu.

2 ĒK auzu klijas (dienas deva)
1 ĒK vājpiena pulveis
1 ola
1 ĒK cukura aizvietotājs
1/4 ĒK cepampulveris

Pankūku receptes autore (manuprāt, amerikāniete) apgalvo, ka šīs ir labākās pankūkas ever. Atgādina tipiskās amerikāņu pankūkas. Man sanāca diezgan sausas, jo nepeldēja eļļā.

Paldies Jana! :))

P.S Bildē gan nav pilnmēness, bet toties pašu bilde.

Pavasarīga diena sērīgās noskaņās

Šodien ilgi gaidītā brīvdiena. Spīdēja saule, uz ielām parādās pirmie kabrioleti, šur tur sāk ziedēt ķirši. Ar kājām aizstaigāju līdz darba vietai, izvēlējos garo maršrutu - 25 min, (īsāks ceļš gar privātmājām - 18 min, šortkats cauri bērnulaukumam, izlavīšanās cauri baznīcas sētai - 12 min.) tālāk ar bosa auto uz krematoriju. Miris viens no maniem pirmajiem klientiem. Lai arī esmu aicināta Tedu pieminēt āfterpārtijā, zinu, ka nepalikšu. Atkal tas iebraucējas sindroms - ak, ko nu es ar viņiem pie viena galda.. Tāpēc man mugurā melns mētelis, bet zem tā visparastākās mājas drēbes. Pa ceļam normāli saguru. Saule, karstums, steiga, melnais mētelis.. Darbā no visiem komplimenti: ai, cik Tu labi izskaties, pavisam savādāk kā parasti! Nezinu gan, mati copē - kā parasti, bez kosmētikas - kā parasti...
Es nezinu, vai par bērēm pieklājas tā teikt, bet tās bija ļoti skaistas bēres. Svinējām dzīvi. Mazdēla sacerēta poēma vectēvam, paša Teda izvēlēta mūzika. Pirms tam solījos neraudāt. Neizdevās. Ilggadējā kolēģe vēlāk teica: ''Es nezināju, ka tu esi tik mīksta." Pēc svinīgās ceremonijas, kā parasti, pastāvēšana nojumē, apskāvieni un bučas ar tuviniekiem, jaunākās baumas. Ar citu bijušo klienti smējāmies, ka mēs satiekamies tikai bērēs, jo jau pāris mēnešus solu braukt ciemos, bet nesanāk. Lai arī uzskatīju, ka esmu aicināta ''pie bēru galda'' tikai pieklājības pēc, Teda meita kārtējo reizi aicināja braukt līdzi uz viņas māju svinēt. Man pa galvu šaudījās 4 nopietni iemesli pieklājīgi atteikt. Pirmkārt, zem mēteļa spilgti sarkani rūtots krekls. Otrkārt, diēta nav savienojama ar alkoholu. Treškārt, es nevaru ēst neko no tā, kas šādos gadījumos atrodas uz bēru galda Anglijā. Un ceturtkārt, es justos neērti starp Teda radiem, kurus nekad neesmu redzējusi.
Atpakaļceļā boss stāstīja par bērēm, kurās viņš bija pagājušajā nedēļā. Brīdī, kad jāsāk skanēt ērģelēm un visi sāktu dziedāt, iestājies klusums. Mācītājs atkārtojis tekstu. Klusums. Un tā vairākas minūtes. Izrādās, vecais ērģelnieks bija iesnaudies ceremonijas laikā.
20 minūšu pastaiga no darba vietas līdz pilsētas centram. Poļu pārtikas veikalos beztauku biezpiena meklējumi, gardumi Klaudijai un Rēzijai. Kas var būt labāks par poļu šokolādes cepumiem? Tikai latviešu cepumi. Un komplimenti no pārdevējas par maniem zābakiem un izskatu kopumā. Dīvaini, bet no sievietēm saņemu komplimentus daudz biežāk.
Saka, ka ēst jāgatavo labā noskaņojumā un ar mīlestību, bet pēcpusdienā tīņi mani tā nokaitināja.. Gatavoju biezpiena sacepumu pavisam sliktā omā. Pietuvināts Dikāna standartiem. Klasiskais manas omas biezpiena sacepums ir daudz, daudz labāks.

BIEZPIENA SACEPUMS
Gatavoju pēc sajūtām, neko nemērot, nesverot. Šajā gadījumā aptuvenās mervienības. Un pieļāvu kļūdu cepamā trauka izvēlē - par dziļu un pārāk mazs diametrs. Cepšanās laiks - mūžība. Parasti 40 min.
500 g biezpiens. Beztauku, protams.
3 olas
3 ĒK vājpiena pulveris (līdz šim par tādu pat nebiju dzirdējusi, goda vārds)
3 ĒK saldinātājs
0,5 TK cepamais pulveris
rīvēta citrona miza vai TK citrona sulas
vaniļas vai jebkāds cits ekstrakts.
Un cepeškrāsnī iekšā!

 Labu apetīti!

Un pavasarīgam sveicienam pirmās narcises no mana dārza. PA-VA-SA-RIS!

Rest in peace Ted Thomas

Tievēšanas sāga turpinās

Daudz laimes Klaudijas un Rēzijas 13! Sākas trakie tīņu gadi.. Mieru, tikai mieru...

Svētki ar kārtīgu izēšanos ir katras tievētājas murgs. Man paveicās. Nosacīti. Mūsu plānotā svinību vieta mistiskā veidā tika slēgta, tāpēc devāmies uz tipisku angļu pabu. kurā nebija nekāda dižā izvēle. Kā jau svētdienā. Nekā tāāāda tur nebija, lai vienkārši norautos no trases. Izturēju. Izvēlējos mazāko no paba ēdienkartes iespējamajiem ļaunumiem - kūpināta laša salātus ar daudz, daudz visādām zaļām lapām un tomātiem. Un treknas majonēzes kārtu. Dikāna diēta arī ar alkoholu nav savienojama. Arī tas man nesagādā grūtības un zaļais pūķis nakts murgos nerādās. Bet vai patiesībā viss bija tik jauki un vienkārši kā uzrakstīts? Mājās atgriezāmies vēlā vakarā. Sākām mājas balli. Ar kūkām. Divām. Šokolādes torte un siera kūka. Katrai jubilārei sava. Kā jau katru gadu. Un 26 svecītes. Pa 13 katrai. Mini...vai es kūkām teicu NĒ? Protams, ka nē... Neatteicos no pavisam, pavisam maza gabaliņa siera kūkas. Un tikai virsējo kārtiņu.:) Un tikai kādas 1000 kalorijas... Noslinkoju un pati neizcepu kādu no daudzajām dikāndiētas kūkām. Patiesībā.. es joprojām neesmu ēdusi, kur nu vēl gatavojusi saldumus pēc Dikāna receptēm. Bet gan jau. Kādu dienu...noteikti.
Īstas dvēseles (un miesas) mocības man sagādāja no Latvijas atsūtītās Pure šokolādes konfektes. Manas mīļākās. Nevienai pat nepieskāros. Goda vārds.

Lai Jums prieka pilna nākamā nedēļa! Gaisā jūtams PAVASARIS!

Un beigās pavisam pavasarīgs Pelēcis ar pavasarīgām orhidejām.:)