Nostiprināšanas fāze

Gandrīz 4 mēneši kopā ar Pjēru Dikānu. Ja ikdienā īpaši nejūtu un nepiedomāju pie tā, ka "sēžu uz diētas", tad naktīs gan laiku pa laikam rādās murgi, miegā iekožos ar pūderukuru klātā Latvijas bulciņā un no rīta pamostos ar domu: "Viss zaudēts, atkal jasāk viss no sākuma..."
Nostiprināšanas fāzē vislielākās grūtības sagādā kustības. Uz darbu braucu ar mašīnu, telefons rāda, ka darba dienas laikā vidēji nostaigāju 7 km, uzkāpju 23 stāvos 12 h. Loģiski, ka pēc trakas darba dienas knapi varu kājas pavilkt. Kur nu vēl iziet obligātajā 30 min pastaigā. Bet nu jau gandrīz nedēļu 30 min griežu Hoola-hoop riņķi + vismaz 45 vēderpresītes. Brīvdienās visas 100.Vecums nenāk viens.. Pāris gadus atpakaļ varēju 100 vēderpreses kā nieku... Klāt Hoola-Hoop riņķa izaicinājumam nāca izaicinājums izlasīt To grāmatu (Pjērs Dikāns "Dikāna diēta"). Atzīstos, talāk par pusi nekādi nespēju izlasīt. Sasodīti garlaicīga grāmata.

Arī ar riņķa griešanu neiet diezko spoži. Bilde ir no pirmās dienas. Pāris turpmākajās dienās to darīju ar sakostiem zobiem, asarām acīs. Nenormāli sāp otrajā, trešajā dienā. Ap vidukli tinu lielo vannas dvieli. Nu jau atkal nesāp, bet garlaicīgi, rokas nav kur likt. Bet esmu sevi izaicinājusi izturēt vismaz 21 dienu, jo tieši 21 dienas laikā mēs pierodam pie kaut ka jauna, atmetam vecos paradumus.

Pēc mokpilnām minūtēm ar riņķi labi noder liepziedu - kumelīšu - gaiļpiešu tējas ledus kubiņi. Der sagurušām acīm, sejas masāžai.

Lai mums visām izdodas!

Kā es tievēju saules un mēness aptumsumu varā

Visi, kas dzīvo pēc Mēness kalendāra, zina, ka atslodzes dienās iesaka ja ne badoties, tad vismaz piedomāt pie tā ko Tu ēd. Gudri cilvēki atslodzes dienās iesaka dzert tējas, sulas, atpūsties.

20. martā man bija plāns uzsākt Dikāna diētas 3. fāzi. BIJA. Kur vēl ideālāk kā tievēt tieši laika posmā starp Saules aptumsumu 20. martā un Mēness aptumsumu 4. aprīlī... Un ja vēl Baznīca uzsver, ka jāgavē 40 dienas līdz Lieldienām...

20. martā lidoju uz Latviju. Dienā, kad visi gaidījām Saules aptumsumu. Nosvēros. Svari mani patiešām iepriecināja. Nomesti visi liekie kilogrami.

Zaudētais svars līdzvērtīgs 4 ūdens pudelēm. Lielajām.
Ar ko Kruīza fāze atšķiras no Nostiprinošās fāzes? Jau pierastajiem produktiem pievienojas 1 augļu porcija dienā, siers, 2 maizes šķēles un šķietami kaitīgi našķi. Un viena svētku maltīte nedēļā.

Zināju, ka atvaļinājuma pirmās dienas pavadīšu Rīgā. Līdzi ņēmu ''savu maizi". Jau pirmajā dienā nācās pildīt meitām doto solījumu - izklaides Līvu akvaparkā. Pie reizes publiski atrādīju jauno ķermeni. 

Pāris dienas vēlāk nokļuvu Talsos, Omas nagos. Oma uzmanīgi noklausījās visu par manu jauno diētu, par vēlmi iekļūt vecajos džinsos un paziņoja: "Beidz māžoties!" un iekrāva šķīvī ceptu kartupeļu porciju. Bet auzu kliju galetes gan atzina par ļoti labām. Vakarā meitas sūtīju uz blakus esošo Maximu ar iepirkumu sarakstu: beztauku piens, biezpiens, beztauku jogurts, auzu klijas... Meitas atgriezās ar paziņojumu, ka Latvijā nav nekā "fat free" un par auzu klijām neviens neko nav dzirdējis. Otrā dienā devos uz Rimi. Auzu klijas, protams, neatradu. Arī vīlos pienā un jogurtā. Man pierastā Philadelphia Light vai Lightest vietā atradu Philadelphia even creamier - vēl treknāks.   Auzu klijas atradu tai pašā Maximā, bet pāris dienas vēlāk.
Vakariņas radu un draugu pulkā kā īpaši smags pārbaudījums. 100 un 1 jautājums: ''Kopš kura laika dzer kafiju bez cukura?!'', ''Parādi kura ķermeņa daļa Tev skaitās resna?''. Un vēl tie dīvainie skatieni brīdī, kad sev pasūtu vistas gaļas karbonādi bez eļļā vārītajiem kartupeļiem... Un Latvijā viss tik garšīgs, viss smaržo.. Tad neizturēju un nolēmu izbaudīt visas Latvijas garšas, kuras Lielbritānijā man liegtas. Atvaļinājuma laikā apēdu 3 Smiltenes biezpiena kūkas, nu tās, kuras laiku pa laikam apkalpojušais personāls bauda (lasi - reklamē) slavenajā Pētersona viesnīcā. Olas, zivis un pareizi pagatavota gaļa man tā bija noriebusies, ka Lieldienās nespēju apēst nevienu olu.
Pēc brīvdienām svari uzskatāmi rādīja "Latvijas garšu izbaudīšanas" rezultātu.



























Uz pāris nedēļām nācās atgriezties vecajā, labajā Kruīza fāzē. Bet... neko nenožēloju. Nenožēloju pat grēka pilno mirkli, kad kādu sestdienas nakti atgriezos mājas no nakts izklaidēm un uz galda pamanīju meitu atstāto Ādažu čipsu paku. Nu, kas var būt labāks par Ādažu tomātu čipsiem?!

P.S Diezgan maldinošs ieraksta nosaukums: Kā es tievēju saules un mēness aptumsumu varā. Drīzāk kā uzresnēju, jo pēdējā atvaļinajuma dienā jau ar grūtībām aizpogāju bikšu pogu.:D