Pretī pavasarim kopā ar Pjēru Dikānu

Straujiem soļiem tuvojas pavasaris, bet es ar šausmām secinu, ka nu patiešām vairs nav ko vilkt mugurā! Viss skapja saturs sarāvies. Pa ziemu uzēsti 5 lieki kg. Vienīgais risinājums - diēta. Bet kura būs tā īstā šoreiz?

Uz diētām esmu ''sēdējusi'' pāris reizes un ar dažādiem panākumiem. Piemēram, kaloriju skaitīšana man nav pieņemama. Pārāk sarežģīti un piņķerīgi. Minesotas sīpolzupas diēta beidzās pat nesākusies. Uzvārīju milzīgu katlu visai nedēļai, pagaršoju to un atmetu diētai ar roku. Ģimene zupu izēda un prasīja vēl. Atslodzes dienas pēc mēness fāzēm beidzas ar pirmo kafijas pauzi darbā, kurai seko kūciņas, cepumiņi.. Un badošanās nav priekš manis. Līdz šim mana favorītā bija Atkinsa diēta. Ideāla diēta cilvēkam, kas var pārtikt tikai no gaļas. Trīs reizes esmu mēģinājusi un veiksmīgi. Bet 2 nedēļas vēlāk es esmu tik lepna un sapriecājusies par paveikto, ka nosvinu ar siera kūku, kurai seko nākamā siera kūka... Tātad mana problēma ir motivācijas trūkums vai neprasme ideālo svaru noturēt.

Nesen mēģinot iestīvēties šaurajos džinsos, atcerējos internetā lasītos brīnumstāstus par Dikāna diētu. Un tad tikšanās ar reālu, starojošu tievētāju. Kā zīme no Augšas.

Gatavošanās diētai. Nolēmu, ka diētas laikā rakstīšu dienasgrāmatu, lai lieku reizi parakātos sevī, iespejams, atklātu kaut ko jaunu, strukturētu savas domas. Uzrakstot es paziņoju kosmosam: Es sāku diētu, lūdzu iztiksim bez kārdinājumiem.
Ideāli būtu sākt ar grāmatas izlasīšanu (jā, jā..ir pat grāmata), bet es mēģināšu iztikt ar internetu, draudzenes padomiem. Izrādās, ka diēta sastāv no 4 fāzēm (izskatās aizraujoši) un ar 3 pavisam vienkāršiem noteikumiem atlikušajiem mūža gadiem: 1) Auzu klijas (es pat nezināju, ka tādas eksistē) 2) Kustības 3) Proteīnu ceturtdienas. Elementāri, Vatson!
Ieplānoju dienu, kurā sākt. Morāli nobriedu lielajai dienai. Izvēlējos pilnmēness dienu. Kāpēc? Tāpat vien. Tikpat labi tā varēja būt parasta pirmdiena vai mēneša pirmais datums. Tad dukandiet.com aprēķināju, ka man patiešām jānomet 5 kg (patiesībā gribētos vairāk nomest). Tad kārtīgi izpētīju veikalu plauktus. Atradu auzu klijas, izpētīju beztauku jogurtus, interesanti, ka maltajā gaļā ir kaut kas vairāk nekā gaļa (tauta runā, ka tualetes papīrs), iegādājos pienu kas ir nedabīgi blāvs, toties beztauku. Un sāku lietot vitamīnus. Un pēdējās dienas vakarā izēdu (tiešā vārda nozīmē) visu ledusskapi. Kad vēl es tikšu klāt kūkām, treknam cūkgaļas cepetim, salda kafija ar trekno 4% pienu... Bet tā nedrīkst!


Lielā diena. Turpmākās 2-10 dienās ēdienkarte sastāv vien no atļautajiem produktiem. Šajā fāzē drīkst ēst tikai proteīnus jeb olbaltumvielas. Šo uzturvielu galvenie avoti ir gaļa, zivis, olas, piena produkti. Dikāna diētā var ēst neierobežoti daudz liesas gaļas, liesas kūpinātas gaļas (cūkgaļa, jērs, pīles un zosis nav liesas), zivis, visus jūras produktus bez izņēmuma un nesatraucoties par to taukiem, jo tie ir veselīgi sirdij. Tāpat olas, vājpiena produktus, bet vislabāk beztauku grieķu jogurtus. Visās diētas fāzēs jādzer daudz ūdens, lai liekās vielas labāk iztīrītos no organisma. Organisma attīrīšanai arī jāēd 1.5 ēd.k. auzu kliju dienā.
Rītu sāku ar svinīgu nosvēršanos un cerību nekad vairs to divciparu skaitli uz svariem neredzēt. Brokastīs ceptas olas. Nekas neparasts. Pirmās grūtības ar olu novārīšanu līdzņemšanai uz darbu. Noskurinājos no domas par olām, kuras ēdīšu pusdienlaikā kamēr kolēģi mielosies ar eļļā vārītiem kartupeļiem, treknu cepeti un rabarberu drumstalkūku ar olu krēmu saldajā.
Jogurts ar iemaisītām auzu klijam otrajās brokastīs. Auzu klijas mani biedēja visvairāk. Bet patiesībā bija pat ēdami. Un kafija ar zili balto pienu bez cukura. Pretīgi. Pusdienās kaut kāda zivs eļļā un vārītās olas. Tikai ēdot internetā izlasīju, ka zivs eļļā nav labakā izvēle. Vajadzēja izvēleties jebkādu zivi savā sulā. Vakariņās atkal ceptas olas.
Pirmā diena galā. Kas bija visgrūtākais? Tas brīdis, kad pretī nāk pavārs ar platu smaidu: "Es pataupīju priekš Tevis kūkas gabaliņu".

P.S Foto no personiskā arhīva.