Karīnas mistērijas: Pavasarīga diena sērīgās noskaņās

Šodien ilgi gaidītā brīvdiena. Spīdēja saule, uz ielām parādās pirmie kabrioleti, šur tur sāk ziedēt ķirši. Ar kājām aizstaigāju līdz darba vietai, izvēlējos garo maršrutu - 25 min, (īsāks ceļš gar privātmājām - 18 min, šortkats cauri bērnulaukumam, izlavīšanās cauri baznīcas sētai - 12 min.) tālāk ar bosa auto uz krematoriju. Miris viens no maniem pirmajiem klientiem. Lai arī esmu aicināta Tedu pieminēt āfterpārtijā, zinu, ka nepalikšu. Atkal tas iebraucējas sindroms - ak, ko nu es ar viņiem pie viena galda.. Tāpēc man mugurā melns mētelis, bet zem tā visparastākās mājas drēbes. Pa ceļam normāli saguru. Saule, karstums, steiga, melnais mētelis.. Darbā no visiem komplimenti: ai, cik Tu labi izskaties, pavisam savādāk kā parasti! Nezinu gan, mati copē - kā parasti, bez kosmētikas - kā parasti...
Es nezinu, vai par bērēm pieklājas tā teikt, bet tās bija ļoti skaistas bēres. Svinējām dzīvi. Mazdēla sacerēta poēma vectēvam, paša Teda izvēlēta mūzika. Pirms tam solījos neraudāt. Neizdevās. Ilggadējā kolēģe vēlāk teica: ''Es nezināju, ka tu esi tik mīksta." Pēc svinīgās ceremonijas, kā parasti, pastāvēšana nojumē, apskāvieni un bučas ar tuviniekiem, jaunākās baumas. Ar citu bijušo klienti smējāmies, ka mēs satiekamies tikai bērēs, jo jau pāris mēnešus solu braukt ciemos, bet nesanāk. Lai arī uzskatīju, ka esmu aicināta ''pie bēru galda'' tikai pieklājības pēc, Teda meita kārtējo reizi aicināja braukt līdzi uz viņas māju svinēt. Man pa galvu šaudījās 4 nopietni iemesli pieklājīgi atteikt. Pirmkārt, zem mēteļa spilgti sarkani rūtots krekls. Otrkārt, diēta nav savienojama ar alkoholu. Treškārt, es nevaru ēst neko no tā, kas šādos gadījumos atrodas uz bēru galda Anglijā. Un ceturtkārt, es justos neērti starp Teda radiem, kurus nekad neesmu redzējusi.
Atpakaļceļā boss stāstīja par bērēm, kurās viņš bija pagājušajā nedēļā. Brīdī, kad jāsāk skanēt ērģelēm un visi sāktu dziedāt, iestājies klusums. Mācītājs atkārtojis tekstu. Klusums. Un tā vairākas minūtes. Izrādās, vecais ērģelnieks bija iesnaudies ceremonijas laikā.
20 minūšu pastaiga no darba vietas līdz pilsētas centram. Poļu pārtikas veikalos beztauku biezpiena meklējumi, gardumi Klaudijai un Rēzijai. Kas var būt labāks par poļu šokolādes cepumiem? Tikai latviešu cepumi. Un komplimenti no pārdevējas par maniem zābakiem un izskatu kopumā. Dīvaini, bet no sievietēm saņemu komplimentus daudz biežāk.
Saka, ka ēst jāgatavo labā noskaņojumā un ar mīlestību, bet pēcpusdienā tīņi mani tā nokaitināja.. Gatavoju biezpiena sacepumu pavisam sliktā omā. Pietuvināts Dikāna standartiem. Klasiskais manas omas biezpiena sacepums ir daudz, daudz labāks.

BIEZPIENA SACEPUMS
Gatavoju pēc sajūtām, neko nemērot, nesverot. Šajā gadījumā aptuvenās mervienības. Un pieļāvu kļūdu cepamā trauka izvēlē - par dziļu un pārāk mazs diametrs. Cepšanās laiks - mūžība. Parasti 40 min.
500 g biezpiens. Beztauku, protams.
3 olas
3 ĒK vājpiena pulveris (līdz šim par tādu pat nebiju dzirdējusi, goda vārds)
3 ĒK saldinātājs
0,5 TK cepamais pulveris
rīvēta citrona miza vai TK citrona sulas
vaniļas vai jebkāds cits ekstrakts.
Un cepeškrāsnī iekšā!