''Pasaule ir pārak brīnumaina, lai par to klusētu.'' /A. Grīvniece/

Friday, 13 March 2015

Piektdiena, 13

Brīvdiena. Nekādu plānu, ja neskaita - kartīgu izgulēšanos.
Pamodos vēlu ar slikta sapņa pēcgaršu. Sapni neatceros. Tikai doma, ka es nezinu ko iesākt ar milzīgu naudas summu. Dīvaini.
Visa diena tikai man! Un kaķiem. Pusaudzes pēc skolas iet pie draudzenes uz "pidžamu balli". Dienu ''tikai sev" sāku ar nagu lakošanu.
Pēc Mēness kalendāra atslodzes diena. Jauki. Tieši pus diena nogulēta, pārējo dienas daļu veltu ļoti vēlām brokastīm, virtuves tīrīšanai, veļas mazgāšanai, vakariņu gatavošanai.
Svari rāda, ka esmu sasniegusi Dikāna ieteikto svaru. Ko tālāk? Nomest vēl pāris kg, lai sasniegtu savu sapņu figūru? Man šķiet, ka tāda cipara nav, kuru sasniedzot var teikt - nu, tagad patiešām esmu laimīga! Svars jānostiprina. Arī figūra. Ko darīt ar muskuļiem, kuru nav? Jāsāk domāt par trenežieru zāles apmeklēšanu.. Tikai ne to!!! Vai no šķūnīša jāizvelk putekļiem klātais velosipēds.. Pavasarīgi rōzā.
Cik ilgi turpināt kruīza fāzi? Līdz vēlamais svars sasniegts? Vai nedēļa par katru lieko kg? Es turpinu vēl vienu nedēļu, lai ir 5 nedēļas.

Vistas kotletes
Dažreiz man uznāk vēlme vistu pagatavot savādāk. Ceptu pannā. Eļļā. Tiem, kuriem ir panna grillēšanai - ideāli! Man nav.

Tātad, vistas kotletēm sīki sagriezu 3 vistas filejas. Pievienoju 1 olu, zaļumus, linsēklas un kariju, lai interesantāk.


Pieķerts nozieguma vietā!
Kotletes bija IDEĀLAS. Vīrietis apgalvoja, ka labākās kotletes, kas ēstas. Taisnību sakot, viņu cienāju ar kotletēm bez karija.
Kā zināt, ka vista jums sanākusi perfekta? Uzcienājiet jamaikieti. Visiem jamaikiešiem kā vienam aizmiglojas acu skats, izplešas nāsis, ja kaut kur tuvumā saož vistu. Chicken?! Vai es saožu cāli? Nesen darbā  ar vistas kotleti pacienāju kolēģi. Jamaikieti. Viņa nebeidza slavēt.
Pēc vakariņām 20 min pastaiga? Pārāk vēls, nogurums no brīvdienas. 40 vēderpresītes paņēma laiku un spēku. Nesaprotu kā pirms 5 gadiem varēju 100? Kaķis nepārtraukti mēģināja uzlekt virsū, ielēkt matos, otrs glaudījās gar kājām.
Vienreiz pa 100 gadiem (pārspīlēju, protams) izdzēru Diet Coke. To Dikāns atļauj. Atvēru bundžiņu un izdzirdēju cerību vīrieša balsī: "Tas ir aliņš?" Nē, es alu nedzeru.
Lūk, tāda bija mana "melnā piektdiena".

Izskatās, ka maniem kaķiem katra diena ir kā Piektdiena, 13.